Kas jāmaina Latvijas sportā? - No 8:0 līdz 1:8 – kā Vācija no hokeja pastarītes kļuva par lielvalsti

1997. gadā, kad Latvija debitēja pasaules čempionāta elites divīzijā, vācieši tika pārspēti ar 8:0. Gadu vēlāk Latvijas izlase svinēja vēl vienu graujošu panākumu ar 5:0, bet kopš tā laika Vācijas izlase lielākoties sagādājusi ciešanas. Trīspadsmit savstarpējās spēlēs pasaules čempionātos Latvija svinējusi vien četras uzvaras, no kurām divas gūtas deviņdesmito gadu beigās. Gludāk nav gājis arī olimpisko spēļu kontekstā. 2002. gadā zaudējums Vācijai liedza kvalificēties olimpiskajam ceturtdaļfinālam, savukārt 2016. gadā savu skatītāju priekšā Latvija zaudēja Vācijai olimpiskās kvalifikācijas turnīra izšķirošajā spēlē un netika uz olimpiādi.

Lai arī 2005. gadā Vācija uz brīdi atvadījis no elites divīzijas, pēdējos gados Vācijas atrašanās sacensību kopvērtējuma galvgalī kļūst arvien ierastāka. 2018. gadā Vācija izcīnīja olimpisko sudrabu, bet pērn otrā vieta iegūta arī pasaules čempionātā. Vācijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Klauss Grēbners kā galvenos iemeslus šādam uzrāvienam uzskaita klubu izaugsmi, hokeja līgu sadarbību ar federāciju, kā arī reģionālo federāciju darbu bērnu piesaistīšanā. Vācijā ir 16 federālās zemes, un katrā darbojas sava hokeja federācija.

Intervija - Klauss Grēbners, Vācijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs

"Ļoti svarīgs aspekts ir tas, ka mēs neizjūtam sevišķu konkurenci ar citiem sporta veidiem. Mēs strādājam ciešā sasaistē ar citām komandu sporta spēlēm. Esam apvienojušies vienotā komandu sporta veidu organizācijā. Mums ir kopīgas intereses. Komandu sporta spēlēm ir citas vajadzības un arī cita perspektīva nekā individuālajiem olimpiskajiem sporta veidiem."

Līdzīgu soli 2011. gadā spēra Latvija, dibinot Komandu sporta spēļu asociāciju. Pēdējā gada laikā gan tās darbība ir būtiski apsīkusi un nav skaidrs, vai nākotnē tā vispār vēl saņems valsts finansējumu. Vācijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs uzsver arī sponsoru vienoto izpratni par hokeja attīstībai nepieciešamo. Vairāki lielie sponsori vienlaikus atbalsta gan bērnu hokeju, gan profesionālo līgu, gan arī federāciju. Vācieši sapratuši, ka šāda centralizēta pieeja darbā ar uzņēmējiem ir visu iesaistīto pušu interesēs. Savukārt sponsoriem esot svarīgi eksponēties pie vācu hokeja visos tā līmeņos, nevis tikai profesionālajā.

Intervija - Klauss Grēbners, Vācijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs

"Mēs dalāmies ar zināšanām. Mēs nesacenšamies. Mēs apvienojam spēkus un sakām: šis ir produkts – hokejs. Tas palīdz klubiem augt, kā rezultātā aug bērnu interese un tiek veicināta attīstība." 

2015. gadā Vācijas Hokeja federācija ieviesa jaunu attīstības programmu – "Powerplay 2026". Tā paredz ilgtermiņa ieguldījumus jaunatnes hokejā. Programmas ietvaros darbs ar jaunatni tiek novērtēts piecu zvaigžņu skalā, un par katru zvaigzni pienākas konkrēts finansējums. Naudas daudzums ir atkarīgs arī no rezultātiem un izaudzinātajiem izlašu spēlētājiem. Lai īstenotu programmu, klubiem ir jāveic iemaksas kopējā kasē. Programmas ieviešanu sekmē trīs speciāli algoti treneri. 

Intervija - Kristians Lorhs, Bādenes-Virtembergas Ledus sporta asociācijas galvenais treneris

"Federācija organizē attīstības trenerus, kuri cauru gadu ceļo pa klubiem, palīdzot klubiem izpildīt programmas kritērijus, sniedzot padomus gan uz ledus, gan ārpus tā. Tāpat arī sniedz padomus, kā pilnveidot sadarbību ar pašvaldībām."

Lai arī programmas īstenošanai atlikuši vēl divi gadi, Vācijas Hokeja federācija norāda, ka tās rezultāti jau tagad pārsnieguši visus nospraustos mērķus – gan bērnu masveidībā, gan pieaugušo izlases sasniegumos. Tomēr hokejs Vācijā ir izteikts nišas sporta veids.

Intervija - Kristians Lorhs, Bādenes-Virtembergas Ledus sporta asociācijas galvenais treneris

"Hokejs var izdzīvot tikai tad, ja ir ļoti veiksmīga nacionālā izlase. Tā ir galvenā atslēga. Otra – hokejs ir reģionāls sports. Tas veiksmīgi dzīvo reģionu pilsētās, bet tas nav sporta veids, kas noklāj visu Vāciju un to spēlē, teiksim, 450 tūkstoši cilvēku. Manuprāt, pašlaik Vācijā ir 20 tūkstoši licencēto spēlētāju, ieskaitot visus profesionāļus un jauniešus."

Starptautiskās Hokeja federācijas informācija liecina, ka ar hokeju Vācijā nodarbojas nedaudz virs 20 tūkstošiem cilvēku, kamēr Latvijā tādi ir nepilni 8 tūkstoši. Finansējums hokejam Vācijā lielā mērā ir atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem. Pēc sudraba 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs tas ievērojami audzis, turklāt, kā norāda federācija, pēdējo piecu gadu laikā dubultojušies arī ienākumi no sponsoriem. Vācijā nav nevienas valsts vai pašvaldību dibinātas hokeja skolas. Visu hokeja dzīvi organizē klubi. Lielākos riskus sekmīgai attīstībai nākotnē federācija saskata infrastruktūrā. Liela daļu haļļu ir vecas, tāpēc tuvākajā laikā būs nepieciešamas lielas investīcijas to renovācijā un jaunu būvniecībā.

Intervija - Klauss Grēbners, Vācijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs

"Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tam mums ir nepieciešams liels politiskais atbalsts. Ja nacionālā izlase ir veiksmīga, tas ļoti palīdz."

Latvijā ledus halles pieder gan valstij, gan pašvaldībām, gan privātpersonām. Vācijā tik sadrumstalota sistēma nav – infrastruktūras celtniecība un uzturēšana ir pašvaldību pienākums.